Cilvēki jau tūkstošiem gadu uzturā lieto termiski apstrādātu pārtiku. Ēdiena pagatavošana ne tikai padara to garšīgāku un vieglāk sagremojamu, bet arī iznīcina kaitīgās baktērijas un parazītus, kas var izraisīt pārtikas izraisītas slimības. Savukārt jēlu gaļu var būt bīstami lietot uzturā, jo tajā ir patogēni, kas var izraisīt saslimšanu.

Šajā rakstā aplūkosim iemeslus, kāpēc cilvēki nedrīkst ēst jēlu gaļu un kāpēc mūsu veselībai un drošībai ir nepieciešama gaļas termiskā apstrāde.

Neapstrādātas gaļas bīstamība

Svaigā gaļā, tostarp liellopu, cūkgaļā un mājputnu gaļā, var būt kaitīgas baktērijas, piemēram, E. coli, salmonella un kampilobaktērijas. Šīs baktērijas var izraisīt pārtikas izraisītas slimības, kas atkarībā no baktēriju veida un cilvēka imūnsistēmas var būt no vieglām līdz smagām.

Ar pārtiku pārnēsājamo slimību simptomi var būt caureja, vemšana, sāpes vēderā, drudzis un dehidratācija. Smagos gadījumos šīs slimības var izraisīt hospitalizāciju un pat nāvi. Tāpēc jēlas gaļas lietošana uzturā nav riska vērta.

Turklāt jēla gaļa var saturēt arī parazītus, piemēram, lenteni un Toxoplasma gondii. Šie parazīti var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp neiroloģiskus traucējumus un acu infekcijas.

Kāpēc nepieciešams pagatavot gaļu?

Lai iznīcinātu kaitīgās baktērijas un parazītus, kas var atrasties jēļā gaļā, gaļu ir nepieciešams termiski apstrādāt. Vārīšana arī padara gaļu vieglāk sagremojamu un uzlabo tās garšu un konsistenci.

Gatavojot gaļu, karstums iznīcina tajā esošās baktērijas un parazītus, padarot gaļu nekaitīgu lietošanai uzturā. Gaļas iekšējai temperatūrai jāsasniedz vismaz 145 grādi pēc Fārenheita, lai nodrošinātu, ka visas kaitīgās baktērijas ir iznīcinātas.

Papildus kaitīgo baktēriju iznīcināšanai termiski apstrādājot gaļu, tā kļūst maigāka un vieglāk sagremojama. Tas ir tāpēc, ka karstums sašķeļ gaļas olbaltumvielas, padarot to mīkstāku un garšīgāku.

Pagatavotas gaļas garša

Gaļas vārīšana uzlabo arī tās garšu un tekstūru. Gatavojot gaļu, karstumā notiek ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā veidojas jaunas garšas un smaržas. Šīs garšas un aromāti var atšķirties atkarībā no gaļas veida un izmantotās gatavošanas metodes.

Piemēram, gatavojot liellopu gaļu, notiek Mailāra reakcija, kuras rezultātā veidojas bagātīga, pikanta garša un aromāts. Šī reakcija arī piešķir gaļai raksturīgo brūno krāsu.

Gatavojot gaļu, mainās arī tās konsistence. Karstuma ietekmē gaļas olbaltumvielas denaturējas un koagulējas, padarot gaļu cietāku un viendabīgāku. Tas piešķir gaļai patīkamāku konsistenci un atvieglo tās košļāšanu un rīšanu.

Secinājums

Jāsecina, ka cilvēki nedrīkst ēst jēlu gaļu, jo tajā ir kaitīgas baktērijas un parazīti, kas var izraisīt pārtikas izraisītas slimības. Lai iznīcinātu šos patogēnus un padarītu gaļu nekaitīgu lietošanai pārtikā, gaļa ir termiski jāapstrādā. Turklāt gaļas pagatavošana uzlabo tās garšu un konsistenci, padarot to garšīgāku un baudāmāku uzturā.

Ir svarīgi vienmēr gatavot gaļu līdz atbilstošai iekšējai temperatūrai, lai nodrošinātu, ka tā ir droša lietošanai pārtikā. Gaļas termometra izmantošana ir vienkāršs veids, kā pārliecināties, ka gaļa ir pilnībā pagatavota un to var droši lietot uzturā.

Rezumējot, lai gan jēla gaļa dažiem cilvēkiem var šķist pievilcīga, ir svarīgi atcerēties, ka jēlas gaļas lietošana uzturā var būt bīstama un no tās ir jāizvairās. Gaļas termiskā apstrāde ne tikai padara to drošāku, bet arī uzlabo tās garšu un konsistenci, padarot to par gardu un uzturvielām bagātu uztura sastāvdaļu.