Renesanses laikmetā atjaunojās interese par klasisko mākslu, kā arī uzmanība tika pievērsta indivīdam un humānismam. Mākslinieki šajā periodā centās atainot apkārtējās pasaules skaistumu un savu subjektu emocijas, radot jaunu glezniecības un tēlniecības stilu, kas uzsvēra reālismu, perspektīvu un gaismas un ēnu izmantošanu.

Viens no ietekmīgākajiem renesanses laika māksliniekiem bija Leonardo da Vinči, kurš radīja dažus no ikoniskākajiem mākslas darbiem vēsturē, tostarp Monu Lizu un “Pēdējo vakariņu”. Viņa darbi iemiesoja renesanses ideālus, uzsverot dabas pasaules skaistumu un sarežģītību, vienlaikus cildinot cilvēka individuālo garu.

Vēl viens nozīmīgs renesanses mākslinieks bija Mikelandželo, kurš bija slavens ar savām skulptūrām un gleznām. Viņa šedevrs – Siksta kapelas griesti Romā – tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem sasniegumiem Rietumu mākslas vēsturē. Siksta kapelas griestos ir attēlotas ainas no 1. Mozus grāmatas, tostarp Ādama radīšana, un tas ir Mikelandželo neticamās prasmes un radošuma apliecinājums.

Citi ievērojami renesanses mākslinieki ir Sandro Botičelli, kura gleznas ar mitoloģiskām ainām un reliģiskiem sižetiem ir slavenas ar savu skaistumu un graciozitāti, un Rafaēls, kura freskas Vatikāna pilī tiek uzskatītas par vienu no lielākajiem sasniegumiem mākslas vēsturē.

Renesanse ne tikai ietekmēja mākslu, bet arī zinātni, filozofiju un politiku. Šajā periodā atjaunojās interese par sengrieķu un romiešu tekstiem, kas izraisīja klasiskās izglītības atdzimšanu un jaunu ideju un teoriju attīstību. Renesanses laikā radās arī humānisms, kas uzsvēra indivīda nozīmi un cilvēka saprāta spēku.

Renesanses mākslas mantojums joprojām ir redzams mūsdienās. Reālisma, perspektīvas un gaismas un ēnu izmantošanas principi, kas tika izstrādāti šajā periodā, joprojām ietekmē māksliniekus un dizainerus dažādās jomās, sākot no glezniecības un tēlniecības līdz arhitektūrai un grafikas dizainam.