2022. gada 22. februārī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu karaspēkam ierasties separātistu promaskaviski noskaņotajos Austrumukrainas reģionos, ko Krievija ir nodēvējusi par miera uzturēšanas misiju. Tas notika drīz pēc tam, kad Putins parakstīja dekrētus, ar kuriem atzina Maskavas atbalstīto reģionu neatkarību. Ar šiem dekrētiem Maskava oficiāli atzina divas separātiskās teritorijas Donbasa reģionā Ukrainas austrumos – Doņeckas Tautas Republiku un Luhanskas Tautas Republiku. Dekrēti atzina tās par neatkarīgām valstīm un garantēja to drošību ar Krievijas karaspēku.
Lai labāk saprastu, kāpēc tas tā notika, mums ir jāskatās Ukrainas separātisko reģionu vēsturē. Kad Ukrainas Maskavai draudzīgais prezidents Viktors Janukovičs masu protestu dēļ tika gāzts no amata.
2014. gada februārī Krievija atbildēja, anektējot Ukrainas Krimas pussalu.
Pēc tam Ukrainas austrumu reģionā, kas pazīstama kā Donbasa, sākās sacelšanās. Krievijas atbalstītie nemiernieki 2014. gada aprīlī sagrāba valdības ēkas Doņeckas un luhunkas apgabalos, pasludināja tautas republiku izveidi un cīnījās pret Ukrainas karaspēku un brīvprātīgo bataljoniem. Turpmākajos mēnešos separātistu reģioni rīkoja tautas balsojumu, lai pasludinātu neatkarību un izteiktu piedāvājumu kļūt par Krievijas daļu. Ukraina un Rietumi apsūdzēja Krieviju, ka tā ar karaspēku un ieročiem atbalsta nemierniekus. Krievija šo apsūdzību noliedza, apgalvojot, ka visi krievi, kas tur cīnījās, bija brīvprātīgie.
2014. gadā notika vairākas kaujas starp Ukrainas karaspēku un nemierniekiem. 2014. gada augustā Minskā, Baltkrievijā, tika parakstīts miera līgums starp Ukrainas valdību, nemierniekiem un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (osce). Tas ietvēra pamieru, visu ārvalstu kaujinieku atvilkšanu, gūstekņu un ķīlnieku apmaiņu, amnestiju nemierniekiem un solījumu, ka separātistu reģioniem būs zināma pašpārvalde. Tomēr šī vienošanās ātri sabruka, un atsākās plaša mēroga kaujas, kā rezultātā 2015. gada janvārī un februārī pie Debalcevas Ukrainas spēki cieta vēl vienu lielu sakāvi.
Tika izveidots līdzīgs miera līgums, kas atkal tika parakstīts un Minskā, bet šoreiz to atbalstīja Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas līderi. Šī vienošanās palīdzēja apturēt plaša mēroga kaujas, bet būtībā deva nemierniekiem politisku kontroli pār reģioniem, kas pēdējos astoņus gadus radīja spriedzi šajā reģionā.
Sankcijas
Galvenā reakcija uz Krievijas rīcību šajā brīdī ir vairāku valstu sankcijas. Ja neesat informēts par to, kas ir sankcijas, tad sankcijas ir sods, ko viena valsts piemēro otrai, bieži vien, lai apturētu tās agresīvo rīcību vai starptautisko tiesību pārkāpumus. Sankcijas bieži vien ir paredzētas, lai kaitētu valsts ekonomikai vai atsevišķu pilsoņu, piemēram, vadošu politiķu, finansēm. Tie ir vieni no visstingrākajiem pasākumiem, ko valstis var izmantot, ja vien nav jāsāk karš. Pašlaik vairākas valstis jau ir noteikušas sankcijas pret Krieviju. Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par virkni sankciju pret Krieviju, tostarp par piecu banku un trīs Krievijas miljardieru aktīvu iesaldēšanu. Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas 27 Krievijas personām un organizācijām, tostarp bankām ir liegusi piekļuvi ES banku līdzekļiem un aizliegusi tirdzniecību starp ES un abiem nemiernieku kontrolētajiem reģioniem. Amerikas Savienotās Valstis ir noteikušas sankcijas pret pieciem galvenajiem Krievijas elites pārstāvjiem un pievienojušas ierobežojumus ASV darījumiem, kas saistīti ar Krievijas valsts parādu. Baltais nams ir gatavs piemērot plašākas sankcijas, ja Krievija turpinās iebrukt Ukrainā, un Vācija ir apturējusi Nord Stream 2 gāzesvada sertifikāciju, kas ir 750 jūdžu garš cauruļvads, kurš savieno Krieviju ar Vāciju un varētu piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā aptuveni 15 miljardu dolāru vērtībā Krievijas valsts uzņēmumam Gasprom. Sarakstu var turpināt, jo ir vēl daudzas citas valstis, kas vēl ir izsludinājušas sankcijas.
Kāds ir plāns turpmākai rīcībai?
Šķiet, ka galvenais mērķis ir izmantot diplomātiju, lai deeskalētu situāciju Ukrainā. Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki (Jen Psaki) sacīja, ka durvis diplomātijai ar Krieviju joprojām ir atvērtas, turklāt Ukrainas ārlietu ministrs du Metro culeba sacīja, ka viņa valstij ir divi plāni. Plāns A ir izmantot visus diplomātijas instrumentus, lai atturētu Krieviju un novērstu turpmāku eskalāciju, un, ja tas neizdosies, viņš saka, ka viņa valsts cīnīsies par katru mūsu zemes metru katrā pilsētā un katrā ciematā. Lai cīnītos, kamēr mēs, protams, uzvarēsim.
