Kas ir siltumnīcas efekts?

Kas ir siltumnīcas efekts?

Zeme ir komfortabla vieta dzīvām būtnēm. Tajā ir tieši tāda temperatūra, lai augi un dzīvnieki – tostarp cilvēki – varētu attīstīties.

Kāpēc Zeme ir tik īpaša?

Viens no iemesliem ir siltumnīcas efekts! Siltumnīca ir ēka ar stikla sienām un stikla jumtu. Caurspīdīgais stikls ļauj saules gaismai iespīdēt siltumnīcā, vienlaikus iesprostojot saules siltumu tās iekšienē. Šādā veidā siltumnīcā augi saglabā siltumu pat naktī un ziemā.

Siltumnīcas efekts saglabā siltumu uz Zemes gandrīz tādā pašā veidā. Zeme nav ieskauta ar stiklu, bet to ieskauj gāzu apvalks, ko sauc par atmosfēru. Dienā caur atmosfēru spīd Saule, sasildot Zemes virsmu. Kad Saule noriet, Zemes virsma atdziest. Tādējādi siltums atkal izdalās gaisā.

Taču daļu no šī siltuma notur atmosfērā esošās gāzes. Šīs siltumu aizturošās gāzes sauc par siltumnīcefekta gāzēm. Oglekļa dioksīds, ūdens tvaiks un metāns ir siltumnīcefekta gāzu piemēri. Zemei ir nepieciešams siltumnīcefekta gāzu līdzsvars, lai uzturētu dzīvajām organismiem piemērotu temperatūru. Tomēr dažas cilvēku darbības maina Zemes dabisko siltumnīcas efektu.

Piemēram, sadedzinot fosilo kurināmo, piemēram, ogles un naftu, atmosfērā nonāk vairāk oglekļa dioksīda. Šīs papildu siltumnīcefekta gāzes var izraisīt to, ka atmosfēra aiztur aizvien vairāk siltuma, tādējādi izraisot Zemes sasilšanu.

NASA satelīti no kosmosa pastāvīgi mēra atmosfērā esošās gāzes. Tie ir novērojuši oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu daudzuma pieaugumu. NASA satelītu sniegtā informācija var palīdzēt zinātniekiem noskaidrot, no kurienes nāk siltumnīcefekta gāzes un kā tās nonāk mūsu atmosfērā.

Šī informācija palīdzēs mums labāk izprast siltumnīcefekta gāzu ietekmi uz mūsu klimatu. Un palīdzēs mums labāk izprast šo īpašo siltumnīcu, ko mēs saucam par savām mājām.