Kartupeļi ir daudzpusīgs un plaši izplatīts dārzenis visā pasaulē. Tie ir daudzu ēdienu pamats un nodrošina svarīgas uzturvielas. Tomēr, ja pamanāt, ka kartupeļu lapas kļūst dzeltenas, tas var liecināt par kādu problēmu.

Veselīgu kartupeļu lapu nozīme

Kartupeļu lapām ir būtiska nozīme auga vispārējā veselībā un produktivitātē. Tās ir atbildīgas par saules gaismas uztveršanu un pārveidošanu enerģijā fotosintēzes procesā. Veselas zaļas lapas liecina par efektīvu procesu, kas nodrošina, ka augs saņem pietiekamu barības vielu daudzumu. Ja kartupeļu lapas kļūst dzeltenas, tas liecina par nelīdzsvarotību vai trūkumu, kam jāpievērš uzmanība.

Kartupeļu lapu dzeltēšanas cēloņi

Lai kartupeļi attīstītos, tiem ir nepieciešamas noteiktas barības vielas, un to trūkums var izraisīt lapu dzeltēšanu. Slāpeklis ir būtiska barības viela lapu augšanai un hlorofila ražošanai. Slāpekļa trūkums var izraisīt pakāpenisku kartupeļu lapu dzeltēšanu. Līdzīgi arī citu svarīgu barības vielu, piemēram, dzelzs, magnija un kālija, trūkums var veicināt šo problēmu.

Lai nodrošinātu optimālu barības vielu daudzumu, ir svarīgi kartupeļu augus nodrošināt ar labi sabalansētu mēslojumu. Mēslojums ar kartupeļiem piemērotu NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs) attiecību, piemēram, 10-20-20, var palīdzēt novērst barības vielu trūkumu un saglabāt lapas veselīgas.

Pārmērīga vai nepietiekama laistīšana

Arī nepareiza laistīšana var izraisīt kartupeļu lapu dzeltēšanu. Pārmērīga laistīšana izraisa augsnes pārpurvošanos, kas atņem saknēm skābekli un kavē barības vielu uzsūkšanos. Rezultātā lapas var dzeltēt, jo barības vielu trūkuma dēļ, ko izraisa slikta ūdens drenāža, tās kļūst dzeltenas.

Un otrādi, nepietiekama apūdeņošana var izraisīt sausuma stresu, kā rezultātā lapas vīst un dzeltē. Lai kartupeļu augi būtu veseli, ir svarīgi atrast pareizo mitruma līdzsvaru. Vislabāk ir laistīt augus dziļi un pastāvīgi, ļaujot augsnei nedaudz izžūt starp laistīšanas reizēm.

Kaitēkļi un slimības

Kartupeļu augi ir uzņēmīgi pret dažādiem kaitēkļiem un slimībām, kas var izraisīt lapu dzeltēšanu. Bieži sastopamie kaitēkļi, piemēram, laputis, kartupeļu vaboles un lapgrauži, barojas uz lapām, izsūc sulas un novājina augu. Šo bojājumu rezultātā lapas var būt dzeltenas vai izbalējušas.

Turklāt tādas slimības kā agrīnā puve, vēlīnā puve un vīrusu infekcijas var izraisīt dzeltenus plankumus vai plankumus uz lapām. Šīs slimības viegli izplatās un var ātri sabojāt visu augu, ja tās netiek ārstētas.

Piemērotu kaitēkļu apkarošanas stratēģiju īstenošana, tostarp regulāra uzraudzība, agrīna atklāšana un atbilstoša apstrāde, var palīdzēt novērst vai mazināt kaitēkļu un slimību ietekmi uz kartupeļu lapām.

Vides stress

Kartupeļu augi var izjust stresu nelabvēlīgu vides apstākļu dēļ. Gan karstuma, gan aukstuma ekstrēmas temperatūras var izraisīt lapu dzeltēšanu. Pārmērīga karstuma vai sala iedarbība var izjaukt auga fizioloģiskos procesus, kā rezultātā mainās lapu krāsa.

Pārmērīga saules gaisma bez pienācīgas aizsardzības var izraisīt arī saules apdegumus, kas izpaužas kā dzelteni vai brūni plankumi uz lapām. Intensīvas saules gaismas periodos šo problēmu var novērst, nodrošinot ēnu vai izmantojot aizsargpārklājumus.

Risinājumi

Augsnes testēšana un barības vielu lietošana

Lai novērstu barības vielu trūkumu, ir svarīgi sākt ar augsnes pārbaudi. Augsnes testēšana sniedz vērtīgu informāciju par barības vielu sastāvu un pH līmeni augsnē. Pamatojoties uz testa rezultātiem, varat pieņemt pamatotus lēmumus par mēslojuma veidu un daudzumu, ko lietot.

Izmantojot sabalansētu mēslojumu ar kartupeļiem piemērotu NPK attiecību, var palīdzēt papildināt barības vielu līmeni augsnē.

Organiskās vielas un mulčēšana

Organisko vielu iestrādāšana augsnē var uzlabot tās auglību un uzlabot barības vielu saglabāšanu. Kompostu vai labi sapuvušus kūtsmēslus var pievienot stādīšanas zonai pirms augšanas sezonas vai tās laikā. Šie organiskie materiāli lēnām atbrīvo barības vielas, nodrošinot kartupeļu augiem pastāvīgu apgādi.

Mulčēšana ir vēl viens efektīvs augsnes mitruma un temperatūras uzturēšanas paņēmiens, kas novērš ūdens stresu un krasas svārstības. Ap kartupeļu augiem uzklājiet organiskās mulčas slāni, piemēram, salmus vai sasmalcinātas lapas. Tas palīdz saglabāt mitrumu, nomāc nezāļu augšanu un aizsargā augsnes struktūru.

Pareiza laistīšana

Lai izvairītos no pārlaistīšanas vai pārūdeņošanas, ir svarīgi ievērot pareizus laistīšanas paņēmienus. Dziļa laistīšana veicina dziļu sakņu augšanu un palīdz augam efektīvāk piekļūt ūdenim un barības vielām. Rūpīgi aplaistiet augus, nodrošinot, ka mitrums sasniedz sakņu zonu.

Ļoti svarīgi ir uzraudzīt augsnes mitrumu. Ielieciet pirkstu apmēram centimetru augsnē; ja augsne ir sausa, ir laiks laistīt. Izvairieties no pārlaistīšanas, ļaujot augsnei starp laistīšanas reizēm nedaudz izžūt. Laistot agri no rīta vai vēlu pēcpusdienā, lapotne paspēj izžūt līdz vakaram, tādējādi samazinot slimību attīstības risku.

Kaitēkļu apkarošana

Īstenojot integrētās kaitēkļu apkarošanas (IPM) stratēģijas, var efektīvi apkarot kaitēkļus un slimības, vienlaikus samazinot ķīmisko pesticīdu lietošanu. Regulāri pārbaudiet kartupeļu augus, lai konstatētu kaitēkļu vai slimību pazīmes. Ja pamanāt kādu no tām, rīkojieties nekavējoties, lai novērstu turpmākus bojājumus.

Veiciniet dabisko plēsēju, piemēram, laputīm un lapsenēm, kas barojas ar kaitēkļiem, piemēram, laputīm. Ja kaitēkļu populācija kļūst problemātiska, apsveriet iespēju izmantot insekticīdās ziepes vai nīma eļļu, kas ir mazāk kaitīgas derīgajiem kukaiņiem. Lietojot pesticīdus, vienmēr rūpīgi ievērojiet norādījumus un lietojiet tos ieteicamajā laikā, lai samazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi.

Slimību profilakse un ārstēšana

Slimību profilakse ir ļoti svarīga, lai saglabātu veselīgas kartupeļu lapas. Sāciet stādīt sertificētus, no slimībām brīvus sēklas kartupeļus. Katru gadu veiciet kartupeļu kultūru rotāciju, lai mazinātu augsnē izplatīto slimību uzkrāšanos.

Ja slimības tomēr parādās, ir jārīkojas ātri. Agrīnā iedega un vēlīnā iedega ir izplatītas kartupeļu slimības, kas izraisa lapu dzeltēšanu. Noņemiet inficētās lapas un iznīciniet tās, nodrošinot, ka tās neskar citus augus. Var izmantot specifiskām slimībām marķētus fungicīdus, ievērojot norādījumus.

Kartupeļu vīrusu infekcijas nav ārstējamas. Lai novērstu vīrusu izplatīšanos, kontrolējiet laputu un citu pārnēsātāju populāciju. Izņemiet un iznīciniet inficētos augus, jo vīrusi var ātri izplatīties kultūraugā.

Vides apsvērumi

Ļoti svarīgi ir aizsargāt kartupeļu augus no ekstremāliem vides apstākļiem. Ja temperatūra paaugstinās, nodrošiniet ēnu, lai pasargātu augus no intensīvas saules gaismas. Ēnas auduma uzlikšana vai rindu segumu izmantošana var palīdzēt samazināt stresu un novērst lapu apdegšanu.

Reģionos ar aukstu klimatu kartupeļus stādiet pēc tam, kad ir pagājuši sala draudi. Sals var sabojāt lapas un izraisīt to dzeltēšanu. Ja tiek prognozēts negaidīts sals, pārklājiet augus ar salmu segu vai salmu segu, lai nodrošinātu izolāciju un aizsargātu augus.